Kas ir pēdējās instances aizdevējs?

26.08.2019.

Kas ir pēdējās instances aizdevējs?

Pēdējās instances aizdevējs ir ikviens, pie kura vēr?aties brīdī, kad steidzami nepiecie?ami līdzek?i, bet visas pārējās iespējas jau izsmeltas. Bankas parasti vēr?as pie pēdējās instances aizdevēja, ja tās nevar iegūt finansējumu, kas tām nepiecie?ams ikdienas saimnieciskajā darbībā. Tā var notikt finan?u satricinājumu periodos, kad bankas, iespējams, nelabprāt aizdod naudu viena otrai un daudzi cilvēki pēk??i vēlas iz?emt naudu no sava konta.

?ādās situācijās centrālās bankas darbojas kā pēdējās instances aizdevējs. Centrālās bankas tradicionāli pildīju?as ?o uzdevumu, jo tās pamatā ir atbildīgas par finan?u tirgu raitas darbības nodro?inā?anu un finan?u sistēmas stabilitāti. Tādējādi tās palīdz aizsargāt iedzīvotājus un uz?ēmumus no sare??ījumiem, kas var rasties, ja bankas nonāk grūtībās.

Kur? euro zonā ir pēdējās instances aizdevējs?

ECB un 19 valstu centrālās bankas kopīgi pilda pēdējās instances aizdevēja funkciju.

Kāda ir valstu centrālo banku loma?

Euro zonas valstu centrālās bankas kalpo kā pēdējais dro?ības tīkls bankām, kuras citur nevar iegūt nepiecie?amo finansējumu. ?o dro?ības tīklu dēvē par ārkārtas likviditātes palīdzību (āLP). Euro zonā āLP aizdevumus izsniedz tās valsts centrālā banka, kurā re?istrēta grūtībās nonākusī banka. Valsts centrālā banka arī uz?emas visas izmaksas un riskus, kas varētu rasties.

Kāda ir ECB loma?

Valstu centrālās bankas ir atbildīgas par āLP nodro?inā?anu, bet ECB pārbauda un monitorē to darbību pēdējās instances aizdevēja statusā. ECB Padome var ierobe?ot ārkārtas palīdzību vai izteikt pret to iebildumus, ja ?ādu viedokli pau? divas tre?da?as Padomes locek?u. Padome var iebilst tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka āLP kavēs ECB monetārās politikas vai Eurosistēmas mēr?u un uzdevumu īsteno?anu.

Tātad, vai tas nozīmē, ka grūtībās nonāku?ās bankas par katru cenu tiks glābtas?

Nē, āLP tā nedarbojas. Nav garantijas, ka banka sa?ems āLP no valsts centrālās bankas. Lai sa?emtu ārkārtas palīdzību, jāievēro stingri noteikumi un jāizpilda zināmi nosacījumi.

āLP netiek pie??irta visiem

āLP pienākas tikai bankām, kuras ir maksātspējīgas

Lai varētu sa?emt āLP, bankas var būt nelikvīdas, ta?u tām jābūt maksātspējīgām. Nelikvīds nozīmē, ka bankām attiecīgajā brīdī var būt radu?ās grūtības atmaksāt naudu visiem ieguldītājiem. Maksātspējīgs nozīmē, ka tās spēj norē?ināties ilgtermi?ā. Banka var k?ūt nelikvīda, saglabājot maksātspēju, jo tās līdzek?i var būt ieguldīti klientiem izsniegtajos ilgtermi?a aizdevumos.

āLP ir īslaicīgs risinājums

āLP ir īslaicīgs risinājums

Kā rāda nosaukums, āLP var tikt izmantota ārkārtas gadījumos un to pie??ir vienīgi neparedzētos apstāk?os. Kad stāvoklis normalizējas, āLP tiek pārtraukta un izsniegtie aizdevumi jāatmaksā.

āLP nav bezmaksas risinājums

āLP nav bezmaksas risinājums

Izsniedzot āPL aizdevumus, valstu centrālās bankas pie?em zemākas kvalitātes nodro?inājumu nekā parasta finansējuma gadījumā. Tā kā ?ādi pieaug centrālo banku risks, tās nodro?inājumam piemēro diskontu un nosaka bankām augstāku procentu likmi.

Centrālās bankas apzinās, ka bankas varētu vēlēties uz?emties vairāk un lielākus riskus, skaidri zinot, ka, gadījumā, ja tās nespēs atmaksāt parādu, kāds tās glābs. To dēvē par morālo risku. Konsekventa iepriek? aprakstīto noteikumu piemēro?ana palīdz novērst morālā riska ra?anos.

Kāpēc ir tik būtiski, ka bankas var vērsties pie pēdējās instances aizdevēja?

Pat ja banka ir maksātspējīga, bet īstermi?ā nespēj apmierināt klientu un kreditoru prasības, klientiem var rasties ba?as par savas naudas dro?ību un tas var novest pie pastiprinātas noguldījumu aizplūdes no bankas. Tā rezultātā var iestāties bankas bankrots. Tā sekas var būt tālejo?as.

  • Cilvēki var zaudēt darbu. Kad banka bankrotē, aizdevumu izsnieg?ana uz?ēmumiem pēk??i apstājas. Tas nozīmē, ka uz?ēmumi, piemēram, nevar izmaksāt algas vai iegādāties izejvielas un tiem var rasties grūtības nodro?ināt savu darbību.
  • ?ā notikuma sekas var izplatīties. Tā kā bankas ir savstarpēji saistītas, vienas bankas problēmas var skart arī pārējās bankas. Drīz vien cietēji izrādās ne tikai grūtību skartās bankas klienti, bet daudzu banku klienti. ?ī ietekme uz uz?ēmumiem, nodarbinātību un noguldītājiem var pastiprināties un galu galā skart visu tautsaimniecību. ?ādos gadījumos zaudējumus bie?i vien nākas segt nodok?u maksātājiem.

īsumā – centrālā banka, rīkojoties kā pēdējās instances aizdevējs, var pasargāt daudzus iedzīvotājus un uz?ēmumus no sare??ījumiem.

Bet pagaidiet! Kas notiek, ja finansiālās grūtībās nonākusi valdība, nevis banka? Vai centrālās bankas nodro?ina ārkārtas finansējumu arī valdībām?

Nē, finansējums valdībām netiek nodro?ināts. Euro zonā ?āda rīcība ir pretlikumīga. Ja valdības varētu lūgt finansējumu centrālajām bankām, tiktu apdraudēta centrālo banku spēja nodro?ināt cenu stabilitāti un mazināta to neatkarība. Tāpēc Līgumā par Eiropas Savienības darbību ECB un valstu centrālajām bankām noteikts aizliegums finansēt valdības.

北京pk赛车10官网