ECB logo
Menu

1. Vadības zi?ojums

1.1. ECB vadības zi?ojuma mēr?is

Vadības zi?ojums[1] ir neat?emama ECB gada finan?u pārskatu sastāvda?a, un tā mēr?is ir sniegt lasītājiem kontekstuālu informāciju par finan?u pārskatiem.[2] Tā kā ECB aktivitātes un darbības tiek veiktas, lai veicinātu tās politikas mēr?u sasnieg?anu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības zi?ojums sniedz pārskatu par ECB pamatdarbību un operācijām, kā arī to ietekmi uz finan?u pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un pe??as un zaudējumu aprē?ina gada norises un ietverta informācija par ECB finan?u resursiem. Visbeidzot, vadības zi?ojumā aprakstīta risku vide, kurā darbojas ECB, sniedzot informāciju par finan?u un darbības riskiem, kuriem pak?auta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota ?o risku mazinā?anai.


1.2. Darbība

ECB ir da?a no Eurosistēmas, kuras galvenais mēr?is ir saglabāt cenu stabilitāti. Saska?ā ar ECBS Statūtiem[3] ECB galvenie uzdevumi ietver euro zonas monetārās politikas īsteno?anu, valūtas operāciju veik?anu, euro zonas valstu oficiālo ārējo rezervju pārvaldī?anu un maksājumu sistēmu raitas darbības veicinā?anu.

ECB ir atbildīga arī par iedarbīgu un konsekventu Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) darbību, lai veiktu visaptvero?u un efektīvu banku uzraudzību, veicinot banku sistēmas dro?umu un uzticamību un finan?u sistēmas stabilitāti.

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un euro zonas nacionālo centrālo banku (NCB) finan?u pārskatos, atspogu?ojot monetārās politikas decentralizētas īsteno?anas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finan?u pārskatiem.

1. tabula

ECB pamatdarbības un to ietekme uz finan?u pārskatiem

1) Sīkāka informācija par vērtspapīru aizdevumiem atrodama ECB interneta vietnē.
2) Sīkāka informācija par TARGET2 atrodama ECB interneta vietnē.


1.3. Finan?u norises

1.3.1. Bilance

ECB bilance 2015.–2018. gadā būtiski palielinājās sakarā ar vērtspapīru iegādēm aktīvu iegādes programmas (AIP)[4] ietvaros.

2019. gadā ECB kopējie aktīvi pieauga par 10.0 mljrd. euro (līdz 457.1 mljrd. euro). ?o pieaugumu galvenokārt noteica 1) ECB ārējo rezervju aktīvu tirgus vērtības pieaugums sakarā ar zelta cenas kāpumu un augstāku ASV dolāra kursu un Japānas jenas kursu attiecībā pret euro ?ā gada laikā un 2) apgrozībā eso?o bankno?u vērtības pieaugums.[5]

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvda?as

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Euro denominēti vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mēr?iem, 2019. gada beigās veidoja 55% no ECB kopējiem aktīviem. ?ajā bilances pozīcijā ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP), triju "Nodro?ināto obligāciju iegādes programmu" (NOIP1, NOIP2 un NOIP3), ABSIP un VSAIP ietvaros. ECB 2019. gadā pilnībā atkārtoti ieguldīja AIP portfe?os turēto vērtspapīru, kuriem pienācis dzē?anas termi??, pamatsummas maksājumus. Turklāt ECB ar 2019. gada 1. novembri atsāka vērtspapīru neto iegādes AIP ietvaros, pamatojoties uz Padomes 2019. gada 12. septembra lēmumu par Eurosistēmas iegā?u kopējo mēne?a apjomu[6] un saska?ā ar iepriek? noteiktiem atbilstības kritērijiem.

2019. gada beigās monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru portfelis samazinājās par 1.3 mljrd. euro (līdz 250.4 mljrd. euro; sk. 2. att.) galvenokārt sakarā ar VTP, NOIP1 un NOIP2 ietvaros iegādāto vērtspapīru dzē?anu. ?ie turējumi kopumā samazinājās par 2.2 mljrd. euro. VSAIP portfe?a sarukumu par 0.1 mljrd. euro galvenokārt noteica ar portfelī turētajiem vērtspapīriem saistīto prēmiju un diskontu amortizācijas[7] neto ietekme, kas ar uzviju kompensēja 2019. gada divu pēdējo mēne?u laikā veiktās neto iegādes.

2. attēls

Monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

2019. gadā ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, Speciālās aiz?ēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un ?īnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents pieauga par 6.2 mljrd. euro (līdz 75.8 mljrd. euro).

ECB zelta un zeltā izteikto debitoru parādu turējumu vērtības euro ekvivalents 2019. gadā palielinājās par 3.8 mljrd. euro (līdz 22.0 mljrd. euro; sk. 3. att.) sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē, bet ?o turējumu apjoms (izteikts Trojas uncēs) nemainījās. ?ā pieauguma rezultātā tādā pa?ā apjomā palielinājās arī ECB pārvērtē?anas konti (sk. 1.3.2. sada?u "Finan?u resursi").

3. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

Avots: ECB.
Piezīme. "Zelta pārvērtē?anas konti" neietver pēc 1999. gada 1. janvāra euro zonai pievienoju?os dalībvalstu centrālo banku iemaksas ECB uzkrātās zelta pārvērtē?anas kontos līdz dienai pirms to pievieno?anās Eurosistēmai.

ECB neto ārvalstu valūtu turējumi[8] ASV dolāros, Japānas jenās un ?īnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 2.4 mljrd. euro (līdz 53.1 mljrd. euro; sk. 4. att.). To noteica no ?iem turējumiem gada laikā sa?emto ienākumu atkārtota ieguldī?ana un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu. Euro kursa kritums atspogu?ojas arī lielākos ECB pārvērtē?anas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. sada?u "Finan?u resursi").

4. attēls

ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvda?a joprojām bija ASV dolāri, kas 2019. gada beigās veidoja aptuveni 77% no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumus ar trīspakāpju procesa palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratē?isko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfe?u pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Tre?kārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas rezerves galvenokārt tiek ieguldītas vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turētas pieprasījuma noguldījumu kontos (sk. 5. att.). Vērtspapīri ?ajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

5. attēls

ārvalstu valūtas ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB ārvalstu valūtas rezervju mēr?is ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. ?im nolūkam ECB ārvalstu valūtas rezerves tiek pārvaldītas saska?ā ar trim mēr?iem. ?ie mēr?i prioritārā secībā ir likviditāte, dro?ība un atdeve. Tāpēc ?ajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termi?a vērtspapīri (sk. 6. att.).

6. attēls

ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termi?struktūra

Avots: ECB.

2019. gadā pa?u kapitāla portfelis faktiski nemainījās (sk. 7. att.). ?ajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās.

7. attēls

ECB pa?u kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

ECB pa?u kapitāla portfelis tiek turēts kā tās apmaksātā kapitāla, uzkrājuma finan?u riskiem un vispārējo rezervju fonda atbilsto?ais postenis. ?ā portfe?a mēr?is ir nodro?ināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.[9] ?ajā kontekstā pa?u kapitāla portfe?a pārvaldī?anas mēr?is ir nodro?ināt maksimālu atdevi, ievērojot vairākus riska ierobe?ojumus. Tādējādi tiek panākta diversificētāka termi?struktūra (sk. 8. att.) salīdzinājumā ar ārvalstu valūtas rezervju portfeli.

8. attēls

ECB pa?u kapitāla vērtspapīru termi?struktūra

Avots: ECB.

1.3.2. Finan?u resursi

ECB finan?u resursus veido tās kapitāls, uzkrājums vispārējiem riskiem, pārvērtē?anas konti un gada pe??a. ?ie finan?u resursi 1) ir ieguldīti ienākumus neso?os aktīvos un/vai 2) tiek izmantoti, lai tie?i kompensētu finan?u risku rezultātā radu?os zaudējumus. 2019. gada 31. decembrī ECB finan?u resursu kopapjoms bija 47.7 mljrd. euro (sk. 9. att.). Tas bija par 5.7 mljrd. euro vairāk nekā 2018. gadā galvenokārt sakarā ar pārvērtē?anas kontu atlikuma pieaugumu pēc euro kursa krituma.

9. attēls

ECB finan?u resursi

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. "Pārvērtē?anas konti" ietver kopējos zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru turējumu pārvērtē?anas guvumus, bet neietver pārvērtē?anas kontu pēcnodarbinātības pabalstiem.

Zelta, ārvalstu valūtu un to vērtspapīru nerealizētos guvumus, uz kuriem attiecas cenu pārvērtē?ana, neatzīst kā ienākumus pe??as un zaudējumu aprē?inā, bet uzrāda tie?i pārvērtē?anas kontos, kas atspogu?oti ECB bilances pasīvu pusē. ?o kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmai?as, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā eso?ajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru pārvērtē?anas kontu[10] atlikums 2019. gadā pieauga par 5.1 mljrd. euro (līdz 30.2 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica zelta cenas kāpums un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu (sk. 10. att.).

10. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2015.–2019. gadā

(%; pārmai?as salīdzinājumā ar 2015. gadu; gada beigu dati)

Avots: ECB.

Pe??u no ECB aktīviem un saistībām attiecīgajā finan?u gadā var izmantot, lai absorbētu ?ajā gadā radu?os potenciālos zaudējumus. 2019. gadā ECB pe??a bija 2.4 mljrd. euro (par 0.8 mljrd. euro lielāka nekā 2018. gadā).

?emot vērā ECB pak?autību finan?u riskiem (sk. 1.4.1. sada?u "Finan?u riski"), ECB tur uzkrājumu finan?u riskiem. ?ā uzkrājuma apjomu katru gadu pārskata, ?emot vērā vairākus faktorus, t.sk. risku ietvero?u aktīvu turējumu apjomu, paredzamos nākamā gada rezultātus un risku novērtējumu. ?is risku uzkrājums kopā ar jebkuru ECB vispārējo rezervju fondā turēto summu nedrīkst pārsniegt euro zonas NCB apmaksātā kapitāla vērtību. Sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstī?anas atslēgas korekciju 2019. gada 1. janvārī un attiecīgo euro zonas valstu NCB procentuālo da?u ECB parakstītajā kapitālā samazinā?anos un ?emot vērā novērtējuma par ECB pak?autību finan?u riskiem rezultātus, Padome nolēma atskaitīt no ECB uzkrājuma finan?u riskiem 84 milj. euro, lai nodro?inātu atbilstību tā maksimālajam at?autajam līmenim (7.5 mljrd. euro), kas atbilst euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla vērtībai.

Euro zonas valstu un ārpus euro zonas eso?o valstu NCB apmaksātais ECB kapitāls 2019. gada 31. decembrī bija 7.7 mljrd. euro (par 81 milj. euro mazāks nekā 2018. gada beigās). ?o sarukumu noteica reizi piecos gados veicamā ECB kapitāla atslēgas korekcija, kura stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un kuras rezultātā samazinājās euro zonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālās da?as.

2020. gadā NCB procentuālās da?as ECB kapitālā mainīsies sakarā ar Apvienotās Karalistes izstā?anos no Eiropas Savienības un tai sekojo?o Bank of England aizie?anu no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). ECB parakstītais kapitāls nemainīsies, jo Bank of England da?a ECB parakstītajā kapitālā tiks pārdalīta starp euro zonas valstu un ārpus euro zonas eso?o valstu NCB. 2020. gadā nemainīsies arī ECB apmaksātais kapitāls, jo pārējās NCB segs Bank of England apmaksātā kapitāla da?u, kas tiks atmaksāta.

1.3.3. Pe??as un zaudējumu aprē?ins

2015.–2019. gadā ECB pe??a pakāpeniski palielinājusies no 1.1 mljrd. euro līdz 2.4 mljrd. euro (sk. 11. att.), un to galvenokārt noteica lielāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru procentu ienākumi, kas ar uzviju kompensēja procentu ienākumu samazinā?anos no apgrozībā eso?ajām euro banknotēm[11] un pa?u kapitāla portfe?a.

2019. gadā ECB pe??a bija 2366 milj. euro (2018. gadā – 1575 milj. euro). Pieaugumu par 790 milj. euro salīdzinājumā ar 2018. gadu noteica tīro procentu ienākumu kāpums un labāki finan?u operāciju rezultāti.

11. attēls

ECB pe??as un zaudējumu aprē?ina būtiskākās sastāvda?as

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Posteni "Pārējie ienākumi un izdevumi" veido "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi", "Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi", "Pārējie ienākumi" un "Pārējie izdevumi".

ECB tīrie procentu ienākumi pieauga par 410 milj. euro (līdz 2686 milj. euro; sk. 12. att.), un to galvenokārt noteica lielāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru procentu ienākumi.

12. attēls

Tīrie procentu ienākumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi pieauga par 190 milj. euro (līdz 1052 milj. euro), un to galvenokārt noteica lielāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi.

Sakarā ar gandrīz visa 2018. gada laikā vērojamo vērtspapīru ASV dolāros (īpa?i īsa termi?a) ienesīguma likmju pieauguma tendenci (sk. 13. att.) ECB iegādājās vērtspapīrus ar augstākām ienesīguma likmēm, tādējādi salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu pieaugot tās ASV dolāru portfe?a vidējai ienesīguma likmei. Tas pozitīvi ietekmēja ?ā portfe?a procentu ienākumus 2019. gadā.

13. attēls

ASV, Japānas un ?īnas valdības 2 gadu obligāciju pe??as likmes

(gadā; %; mēne?a beigu dati)

Avots: ECB.

Monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2019. gadā bija 1447 milj. euro – par 212 milj. euro vairāk nekā 2018. gadā (sk. 14. att.). AIP tīrie procentu ienākumi palielinājās par 316 milj. euro (līdz 1136 milj. euro). ?o pieaugumu galvenokārt noteica VSAIP portfelis sakarā ar lielāku ?ā portfe?a vidējo turējumu apjomu un vidējo ienesīguma likmi ?ā gada laikā salīdzinājumā ar 2018. gadu. Portfe?a vidējā ienesīguma likme pēdējo divu gadu laikā pieaugusi sakarā ar 1) augstākām visa 2018. gada laikā iegādāto vērtspapīru ienesīguma likmēm salīdzinājumā ar portfe?a vēsturisko ienākumu likmi un 2) pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldī?anu vērtspapīros ar augstāku ienesīguma likmi nekā dzēstajiem vērtspapīriem 2019. gadā. Vienlaikus euro zonas valstu valdības obligāciju pe??as likmes 2019. gadā vidēji joprojām bija zemas (sk. 15. att.). AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru tīro procentu ienākumu pieaugums ar uzviju kompensēja VTP, NOIP1 un NOIP2 portfe?u tīro procentu ienākumu sarukumu par 104 milj. euro (līdz 311 milj. euro), un to noteica ?o portfe?u apjoma samazinā?anās sakarā ar vērtspapīru dzē?anu. 2019. gadā aptuveni 54% ECB tīro procentu ienākumu veidoja monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri.

14. attēls

Monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi

(milj. euro)

Avots: ECB.

15. attēls

Valdības 10 gadu obligāciju pe??as likmes euro zonā

(gadā; %; mēne?a beigu dati)

Avots: ECB.

Gan procentu ienākumi no ECB kopējā apgrozībā eso?o euro bankno?u apjoma da?as, gan procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, bija nulle, jo Eurosistēmas galveno refinansē?anas operāciju (GRO) procentu likme bija 0%.

Pārējie tīrie procentu ienākumi samazinājās galvenokārt sakarā ar mazākiem pa?u kapitāla portfe?a procentu ienākumiem saistībā ar zemu pe??as likmju vidi euro zonā.

Finan?u operāciju un vērtības norakstī?anas neto rezultāts saistībā ar finan?u aktīviem radīja guvumu 176 milj. euro apjomā (sk. 16. att.). ?is rezultāts bija par 322 milj. euro lielāks nekā 2018. gadā galvenokārt sakarā ar labāku neto realizēto cenu rezultātu.

2019. gadā veidojās neto realizētie guvumi no pārdoto vērtspapīru cenām, kas galvenokārt skaidrojami ar guvumiem no ASV dolāros denominēto vērtspapīru cenām, jo to tirgus vērtību pozitīvi ietekmēja obligāciju ASV dolāros pe??as likmju kritums ?ā gada laikā.

16. attēls

Realizētie rezultāti un norakstītā vērtība

(milj. euro)

Avots: ECB.

Turklāt 2019. gada 31. decembrī no ECB uzkrājuma vispārējiem riskiem tika atskaitīti 84 milj. euro un uzrādīti pe??as un zaudējumu aprē?inā, lai nodro?inātu atbilstību uzkrājuma vispārējiem riskiem aug?ējai robe?ai, ko nosaka pēc euro zonas valstu NCB apmaksātā kapitāla (sk. 1.3.2. sada?u "Finan?u resursi").

ECB kopējie darbības izdevumi, t.sk. amortizācija un bankno?u ra?o?anas pakalpojumi, palielinājās par 42 milj. euro (līdz 1156 milj. euro; sk. 17. att.). Pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu galvenokārt skaidrojams ar augstākām personāla izmaksām sakarā ar 1) lielāku vidējo ECB darbinieku skaitu 2019. gadā (galvenokārt banku uzraudzības jomā) un 2) lielākiem izdevumiem saistībā ar citiem ilgtermi?a pabalstiem, ko galvenokārt noteica zemākas diskonta likmes izmanto?ana aktuāra novērtējumā 2019. gada beigās. Sakarā ar jaunās nomas politikas īsteno?anu 2019. gadā ar nomu saistītie īres izdevumi, kas iepriek? tika atzīti kā administratīvie izdevumi, tagad uzrādīti kā nolietojums. Tāpēc administratīvie izdevumi bija mazāki, savukārt nolietojums – lielāks nekā iepriek?ējā gadā. Administratīvo izdevumu sarukumu noteica arī zemākas izmaksas saistībā ar a?entūru darbiniekiem un ārējo konsultantu pakalpojumiem.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm.[12]

17. attēls

Darbības izdevumi un uzraudzības maksas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Darbības izdevumi ir sadalīti centrālās bankas darbībai un banku uzraudzībai. ECB atbalsta jomas sniegto pakalpojumu izmaksas ir sadalītas starp ?īm divām kategorijām. ?os sadalītos pakalpojumus nodro?ina eso?ās ECB atbalsta funkcijas, t.sk. telpas, cilvēkresursu vadība, administratīvie pakalpojumi, bud?eta plāno?ana un kontrole, grāmatvedība, juridiskie, komunikācijas un tulko?anas pakalpojumi, iek?ējais audits, statistiskie un informācijas tehnolo?iju pakalpojumi.


1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvda?a un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) riska apzinā?anu un novērtē?anu, 2) riska stratē?ijas un politikas pārskatī?anu, 3) riska mazinā?anas pasākumu īsteno?anu un 4) riska monitoringu un pārskatu snieg?anu, visu ?o pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodolo?iju, procesus un sistēmas.

1. shēma

Risku pārvaldības cikls

ECB pak?auta gan finan?u, gan darbības riskam. Turpmākajās sada?ās aplūkoti ?ie riski, to avoti un piemērojamie riska kontroles regulējumi.

1.4.1. Finan?u riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodro?ina atbilsto?u aizsardzību pret finan?u riskiem, kuriem pak?auta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kurā ietilpst Eurosistēmas centrālo banku eksperti, palīdz veikt arī ar Eurosistēmas bilanci saistīto finan?u risku monitoringu un novērtē?anu un to atspogu?o?anu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodolo?ijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodro?ināt atbilsto?u Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finan?u riskus rada ECB pamatdarbība un ar to saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā da?ādām operācijām izmanto at??irīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspogu?ojot da?ādiem portfe?iem piemēroto politiku vai ieguldījumu mēr?us un pamatā eso?o aktīvu riska raksturojumu.

?o risku monitorē?anai un novērtē?anai ECB izmanto vairākas tās izstrādātas risku aplē?u metodes. ?īs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā eso?ās modelē?anas pamatkoncepcijas, metodes un pie?ēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvajam novērtējumam izmanto paredzamā deficīta rādītāju (expected shortfall; ES)[13], vērtējot ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā. Risku aprē?inā?anai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saska?ā ar kuru ECB pārvērtē?anas kontus uzskata par rezervēm riska aplē?u aprē?inos atbilsto?i attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finan?u metodi, saska?ā ar kuru pārvērtē?anas kontus neuzskata par rezervēm riska aprē?inos. ECB arī aprē?ina citus riska rādītājus ar at??irīgiem ticamības līme?iem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termi?a iespēju aplēses, lai saglabātu visaptvero?u risku pārskatu.[14]

?ajā gadā ECB riski kopumā samazinājās. Saska?ā ar grāmatvedības metodi vērtējot paredzamā deficīta rādītāju ar 99% ticamības līmeni viena gada laikā, 2019. gada beigās visi ECB portfe?i kopā bija pak?auti kopējam finan?u riskam 8.1 mljrd. euro apjomā (par 1.1 mljrd. euro mazāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2018. gada beigās). ?is samazinājums atspogu?o mazāku valūtas un procentu likmju risku saistībā ar ECB ieguldījumu portfeli, ECB portfe?os turēto vērtspapīru kredītkvalitātes uzlabo?anos un VTP, NOIP1 un NOIP2 ietvaros turēto vērtspapīru dzē?anu.

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfe?i, euro denominētais pa?u kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saska?ā ar amortizētajām izmaksām (?emot vērā vērtības samazinā?anos), tāpēc (ja tie netiek pārdoti) nav pak?auti cenu pārmai?ām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pak?auti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominētais pa?u kapitāls un ārējās rezerves tiek uzskaitīti saska?ā ar tirgus cenām un tādējādi ir pak?auti kredītu migrācijai un kredītsaistību neizpildes riskam. Kredītrisks salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu samazinājās sakarā ar vairāku Eiropas valdības vērtspapīru kredītkvalitātes uzlabo?anos un VTP ietvaros turēto vērtspapīru dzē?anu.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padzi?inātas pārbaudes procedūras un da?ādiem portfe?iem at??irīgus limitus.

Valūtas un pre?u risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu samazinājies sakarā ar pārvērtē?anas kontu pieaugumu. Tie darbojas kā rezerves nelabvēlīgām valūtas kursa un zelta cenas pārmai?ām.

?emot vērā ?o aktīvu politikas nozīmi, ECB necen?as ierobe?ot valūtas un pre?u risku. Tā vietā ?os riskus mazina, veidojot pārvērtē?anas kontus un diversificējot turējumus da?ādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pa?u kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pak?auti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ?emot vērā, ka tie atspogu?oti tirgus cenās. ECB ārējo rezervju turējumi galvenokārt tiek ieguldīti aktīvos ar samērā īsu dzē?anas termi?u (sk. 1.3.1. sada?as "Bilance" 6. att.), bet pa?u kapitāla portfe?a aktīvu dzē?anas termi?? parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. sada?as "Bilance" 8. att.). ?is saska?ā ar grāmatvedības metodi noteiktais riska komponents salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās, atspogu?ojot tirgus apstāk?u pārmai?as.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtē?anas kontus.

ECB pak?auta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem sa?emtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kura ietekmē tās tīros procentu ienākumus. ?is risks nav tie?i saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpa?i uz aktīvu un saistību termi?u un pe??as neatbilstību. To monitorē ar ECB pe??as aplē?u palīdzību, un tās paredz, ka ECB arī turpmākajos gados turpinās gūt tīros procentu ienākumus.

?āda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

1.4.2. Darbības risks

ECB darbības riska[15] pārvaldība aptver visus nefinan?u riskus.

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska pārvaldības politiku un sistēmu un apstiprina to. Valdi tās pārraudzības funkcijas īsteno?anā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja (ORC). Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras[16] un vadības procesu neat?emama sastāvda?a.

ECB darbības riska pārvaldības sistēmas galvenais mēr?is ir palīdzēt nodro?ināt ECB misijas un uzdevumu īsteno?anu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ?aunprātīgas izmanto?anas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra struktūrvienība ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu identificē?anu, novērtē?anu, novēr?anu, atspogu?o?anu pārskatos, monitoringu un kontroli. ?ajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēr?anas stratē?ijām un riska akceptē?anas procedūrām sniedz ECB pie?aujamā riska līme?a politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pak?auta arvien sare??ītākiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar pla?u darbības risku spektru. Galvenās jomas, kas ECB rada ba?as, ietver pla?u nefinan?u risku spektru saistībā ar cilvēkiem, informāciju, sistēmām, procesiem un ārējām tre?ām pusēm, kas sniedz pakalpojumus. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības riska pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrē?anu lēmumu pie?em?anas procesā. Turklāt ECB koncentrē uzmanību uz noturības pastiprinā?anu. Tāpēc ieviestas rea?ē?anas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodro?inātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu gadījumā.


2. ECB finan?u pārskati

2.1. Bilance 2019. gada 31. decembrī

Piezīmes. Skait?u noapa?o?anas rezultātā komponentu summa finan?u pārskatos un skaidrojumos ietvertajās tabulās var at??irties no kopsummas. Ar "0" un "(0)" apzīmē pozitīvu vai negatīvu vērtību, kas noapa?ota līdz nullei, bet ar (–) apzīmē nulli.


2.2. Pe??as un zaudējumu aprē?ins 2019. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2020. gada 11. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Prezidente


2.3. Grāmatvedības politika

Finan?u pārskatu forma un snieg?ana

ECB finan?u pārskati sagatavoti saska?ā ar ?ādu grāmatvedības politiku[17], kura, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finan?u pārskatiem, vienlaikus atspogu?ojot centrālās bankas aktivitā?u raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti ?ādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un caurredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzī?ana, būtiskums, darbības turpinā?anas pie?ēmums, uzkrā?anas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzī?ana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkur? saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

?ie pārskati sagatavoti saska?ā ar sākotnējo izmaksu principu, kas atbilsto?i pielāgots, lai iek?autu tirgojamo vērtspapīru (iz?emot pa?laik monetārās politikas mēr?iem turētos vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finan?u aktīviem un saistībām pārskatos atspogu?oti, ievērojot datumu, kad veikts norē?ins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finan?u instrumentiem, iz?emot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norē?inu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. ārvalstu valūtas pirk?ana un pārdo?ana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdo?anas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprē?ināti ?ajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finan?u instrumentiem, aprē?ina un grāmato katru dienu. ?ie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saska?ā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saska?ā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtē?anu veic katrai valūtai atsevi??i, iek?aujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtē?anu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevi??i no pārvērtē?anas saska?ā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta at??irīga pārvērtē?ana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, aprē?ināja saska?ā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2019. gada 31. decembrī.

Speciālās aiz?ēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, ?īnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterli?u mārci?as) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrē?ināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2019. gada 31. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri
Pa?laik monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saska?ā ar amortizētajām izmaksām (?emot vērā vērtības samazinā?anos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (iz?emot pa?laik monetārās politikas mēr?iem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgo ienesīguma līkni bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevi??i. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevi??i nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2019. gada 30. decembrī. Nelikvīdās kapitāla da?as un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilsto?i izmaksām, ?emot vērā vērtības samazinā?anos.

Ienākumu atzī?ana

Ienākumi un izdevumi atzīti periodā, kurā tie gūti vai radu?ies.[18] ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdo?anas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda pe??as un zaudējumu aprē?inā. ?ādus realizētos guvumus un zaudējumus aprē?ina atbilsto?i attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tie?i uz pārvērtē?anas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda pe??as un zaudējumu aprē?inā, ja tie gada beigās pārsniedz iepriek?ējos pārvērtē?anas guvumus, kas uzrādīti atbilsto?ajā pārvērtē?anas kontā. ?ādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja pe??as un zaudējumu aprē?inā uzrādīti kāda poste?a nerealizētie zaudējumi, ?ā poste?a vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās. Procentu likmju mijmai?as darījumu nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās uzrādīti pe??as un zaudējumu aprē?inā, tiek amortizēti nākamajos gados.

Vērtības samazinā?anās zaudējumi tiek uzrādīti pe??as un zaudējumu aprē?inā un nākamajos gados netiek reversēti, iz?emot, ja vērtība atkal pieaug un ?is pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazinā?anās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas ?o vērtspapīru atliku?ajā līguma termi?ā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saska?ā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodro?inājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirk?anu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodro?ināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti ?āda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdo?anu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodro?ināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iek?auti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t.sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzek?u nodro?inājums, kas netiek ieguldīts.

ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t.i., bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi, valūtas mijmai?as darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmai?u pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas mai?as guvumu un zaudējumu aprē?inā?anai iek?auti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevi??i. Atklāto bir?ā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu, kā arī procentu likmju mijmai?as darījumu, kuru klīringu veic centrālais darījuma partneris, starpības līdz tirgus vērtībai dienas pārmai?as uzrādītas pe??as un zaudējumu aprē?inā. Bir?ā netirgotos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem un procentu likmju mijmai?as darījumus, kuru klīringu neveic centrālais darījuma partneris, novērtē ECB, pamatojoties uz vispārpie?emtām vērtē?anas metodēm un izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norē?ina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība kori?ēta, atspogu?ojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB finan?u pārskatu iesnieg?anu Padomei apstiprinā?anai, ja ?ādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspogu?oti skaidrojumos.

ECBS iek?ējie atlikumi/Eurosistēmas iek?ējie atlikumi

ECBS iek?ējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienības (ES) veiktajiem pārrobe?u maksājumiem, par kuriem norē?ini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzek?us. ?os darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (t.i., kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norē?ini par ?iem darījumiem tiek veikti TARGET2 (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET2 kontos. Katru dienu tiek aprē?inātas ?o divpusējo atlikumu neto pozīcijas, ko attiecina uz ECB, un tādējādi katrai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) paliek tikai viena divpusējā tīrā pozīcija attiecībā pret ECB. Arī ECB veiktie maksājumi, par kuriem norē?ini notiek TARGET2, ietekmē divpusējo tīro pozīciju. ECB uzskaitē ?īs pozīcijas atspogu?o katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eurosistēmas iek?ējie atlikumi, kuri ir euro zonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET2, kā arī citi Eurosistēmas iek?ējie atlikumi euro (piemēram, ECB starpperioda pe??as sadales NCB) uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspogu?oti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)". ECBS iek?ējie atlikumi, kuri ir ārpus euro zonas eso?o valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET2[19], atspogu?oti postenī "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iek?ējie atlikumi, kas saistīti ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iek?ējie atlikumi, kas radu?ies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Pamatlīdzek?i

Pamatlīdzek?i, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet iz?emot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilsto?i izmaksām, at?emot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilsto?i izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilsto?i izmaksām, at?emot nolietojumu un ?emot vērā vērtības samazinā?anos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilsto?ajām aktīvu sastāvda?ām, kuru nolietojums tiek aprē?ināts saska?ā ar to novērtēto lietderīgās izmanto?anas laiku. Nolietojumu aprē?ina saska?ā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzek?a lietderīgās izmanto?anas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis k?uvis pieejams izmanto?anai. Galvenajām pamatlīdzek?u grupām piemēroti ?ādi lietderīgās izmanto?anas laiki.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pa?reizējām īrētajām telpām, kori?ēts, ?emot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzek?a gaidāmo lietderīgās izmanto?anas laiku.

ECB, pamatojoties uz 36. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) "Aktīvu vērtības samazinā?anās", veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lieto?anas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazinā?anās testu. Atklājot vērtības samazinā?anās rādītāju, kas liecina, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, pe??as un zaudējumu aprē?inā tiek uzrādīti vērtības samazinā?anās zaudējumi.

Pamatlīdzek?us, kuru cena mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzek?us, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavo?anas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzek?i būvniecības stadijā". Pēc ?o aktīvu lieto?anas uzsāk?anas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgajiem pamatlīdzek?u poste?iem.

Noma

Visiem nomas gadījumiem, kas aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lieto?anas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā attiecīgi postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzek?i" vai "Da?ādi" (saistības).

Lieto?anas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilsto?i izmaksām, at?emot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lieto?anas tiesību aktīviem, kas saistīti ar biroju ēkām, ?em vērā vērtības samazinā?anos (attiecībā uz gadskārtējo vērtības samazinā?anās testu sk. iepriek? "Pamatlīdzek?i"). Nolietojumu aprē?ina saska?ā ar lineāro metodi no sākuma datuma līdz lieto?anas tiesību aktīva lietderīgās lieto?anas laika beigām vai līdz nomas termi?a beigām atkarībā no tā, kur? datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvda?as), piemērojot ECB salīdzināmo aiz?ēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saska?ā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti ECB pe??as un zaudējumu aprē?ina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmai?u vai eso?ā līguma pārvērtē?anas rezultātā, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtē?anas rezultātā attiecīgi tiek kori?ēta lieto?anas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

īstermi?a noma uz laiku līdz 12 mēne?iem vai mazāk un mazas vērtības aktīvu, kas mazāki par 10 000 euro (atbilsto?i robe?vērtībai, kas izmantota pamatlīdzek?u noteik?anai), noma tiek ietverta pe??as un zaudējumu aprē?inā kā izdevumi.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermi?a pabalsti un darba attiecību pārtrauk?anas pabalsti

ECB nodro?ina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locek?iem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locek?iem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermi?a pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspogu?otas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var brīvprātīgi veikt papildu iemaksas noteikto iemaksu pīlārā, ko var izmantot, lai nodro?inātu papildu pabalstus.[20] ?os papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vieno?anās par Valdes locek?u un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locek?u pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermi?a pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vieno?anās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermi?a pabalstiem un darba attiecību pārtrauk?anas pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Da?ādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t.sk. citiem ilgtermi?a pabalstiem un darba attiecību pārtrauk?anas pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras at?emta attiecīgā pienākuma finansē?anai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprē?ina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pa?reizējo vērtību aprē?ina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uz?ēmumu obligāciju, kuru dzē?anas termi?? ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termi?am, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti at??iras no iepriek?ējiem aktuārajiem pie?ēmumiem) un no aktuāro pie?ēmumu pārmai?ām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti pe??as un zaudējumu aprē?inā, un pārrē?inātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtē?anas konti".

Pe??as un zaudējumu aprē?inā iek?auj neto summu, kas ietver:

  1. kārtējās apkalpo?anas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
  2. iepriek?ējās apkalpo?anas izmaksas noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
  3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
  4. pārrē?inātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermi?a pabalstiem un darba attiecību pārtrauk?anas pabalstiem, kam piemīt ilgtermi?a raksturs (pilnībā).

Postenī "Pārvērtē?anas konti" norādītajā tīrajā summā ietverti:

  1. aktuārie guvumi un zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma;
  2. faktiskā pe??a no plāna aktīviem, iz?emot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām;
  3. jebkuras noteikta aktīvu maksimālā apjoma ietekmes pārmai?as, iz?emot summas, kas ietvertas neto noteikto pabalstu saistību tīrajos procentos.

Lai noteiktu atbilsto?ās saistības finan?u pārskatos, ?os atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

Banknotes apgrozībā

ECB un euro zonas NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.[21] Apgrozībā eso?o euro bankno?u kopējā vērtība katra mēne?a pēdējā darbadienā saska?ā ar bankno?u pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.[22]

ECB pie??irtā da?a ir 8% no apgrozībā eso?o euro bankno?u kopējās vērtības, un to atspogu?o bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB da?a kopējā euro bankno?u emisijā nodro?ināta ar prasībām pret NCB. ?īs prasības, par kurām tiek maksāti procenti[23], uzrādītas apak?postenī "Eurosistēmas iek?ējās prasības: prasības saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā" (sk. iepriek? "ECBS iek?ējie atlikumi/Eurosistēmas iek?ējie atlikumi"). Procentu ienākumi no ?īm prasībām ietverti pe??as un zaudējumu aprē?ina postenī "Procentu ienākumi no euro bankno?u sadales Eurosistēmā".

Starpperioda pe??as sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no a) "Vērtspapīru tirgu programmas", b) tre?ās "Nodro?ināto obligāciju iegādes programmas”, c) "Ar aktīviem nodro?ināto vērtspapīru iegādes programmas" un d) "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mēr?iem turētajiem vērtspapīriem radu?os ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.[24] To sadala pilnībā, ja vien tā nav lielāka par ECB tīro pe??u attiecīgajā gadā un uz to neattiecas Padomes lēmumi pārvest līdzek?us uzkrājumā finan?u riskiem. Padome var arī nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radu?ās ECB saistībā ar euro bankno?u emisiju un apstrādi.

Grāmatvedības politikas pārmai?as

Līdz 2018. gada beigām ECB izdevumus, kas saistīti ar nomas līgumiem, uzrādīja pe??as un zaudējumu aprē?inā postenī "Administratīvie izdevumi" līguma darbības laikā. Saska?ā ar 16. starptautisko finan?u pārskatu standartu (16. SFPS) "Noma" ECB ar 2019. gada 1. janvāri veikusi grozījumus grāmatvedības politikā. Uzsākot piemēro?anu, ECB pārvērtēja visus nomas līgumus, kas ietvēra pamatlīdzek?us, lai konstatētu, vai tie atbilst nomas definīcijai atbilsto?i jaunajai grāmatvedības politikai. Konstatētie nomas līgumi tika atzīti, ar atpaka?ejo?u spēku izmantojot modificētu pieeju, saska?ā ar kuru lieto?anas tiesību aktīvs atbilst attiecīgajām nomas saistībām. Tādējādi salīdzino?ā informācija nav tikusi pārvērtēta.

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri bilances postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzek?i" un "Da?ādi" (saistības) ietverti ?ādi lieto?anas tiesību aktīvi un nomas saistības.

Saistītie izdevumi tiks ietverti pe??as un zaudējumu aprē?ina postenī "Pārējie procentu ienākumi" un "Materiālo un nemateriālo pamatlīdzek?u nolietojums".

Citi jautājumi

Saska?ā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome uz pieciem gadiem – līdz 2022. finan?u gada beigām – apstiprinājusi KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. ?o piecu gadu periodu var pagarināt par diviem papildu finan?u gadiem.


2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

ECB 2019. gada 31. decembrī piederēja 16 229 522 Trojas unces zelta[25], kura tirgus vērtība bija 21 976 milj. euro (2018. gadā – 18 193 milj. euro). 2019. gadā netika veikti darījumi ar zeltu, tāpēc ECB turējumi salīdzinājumā ar to apjomu 2018. gada 31. decembrī nemainījās. ?o turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika" un 14. skaidrojumu "Pārvērtē?anas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas eso?o valstu un euro zonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

?is aktīvs atspogu?o SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 710 milj. euro (2018. gadā – 692 milj. euro). Tas saistīts ar divvirzienu vieno?anos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirk?anu un pārdo?anu, saska?ā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirk?anu vai pārdo?anu par euro minimālā un maksimālā turējumu līme?a robe?ās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika"). ECB SDR turējumu vērtības palielinā?anos noteica SDR vērtības kāpums attiecībā pret euro 2019. gadā un ?ā gada laikā gūtie procentu ienākumi.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem

?os divus poste?us veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un ?īnas renminbi denominētos vērtspapīros.

?o poste?u kopējā vērtība 2019. gadā pieauga. To noteica gada laikā sa?emto ienākumu atkārtota ieguldī?ana (galvenokārt ASV dolāru portfelī), kā arī ASV dolāra un Japānas jenas kursa paaugstinā?anās attiecībā pret euro.

2019. gada 31. decembrī ECB bija ?ādi neto ārvalstu valūtu turējumi[26].

3. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

2019. gada 31. decembrī ?o posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti euro zonas valstu rezidentu turējumā 109 milj. euro apjomā (2018. gadā – 300 milj. euro).

4. skaidrojums. Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

4.1. skaidrojums. Monetārās politikas mēr?iem turētie vērtspapīri

2019. gada 31. decembrī ?o posteni veidoja vērtspapīri, ko ECB iegādājusies triju "Nodro?ināto obligāciju iegādes programmu" (NOIP), "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP), "Ar aktīviem nodro?ināto vērtspapīru iegādes programmas" (ABSIP) un "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) ietvaros.[27]

Pirmās NOIP ietvaros iegāde tika pabeigta 2010. gada 30. jūnijā, savukārt otrā NOIP noslēdzās 2012. gada 31. oktobrī. Padome pie?ēma lēmumu beigt iegādes VTP ietvaros 2012. gada 6. septembrī.

2019. gada 1. novembrī Eurosistēma atsāka vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)[28] ietvaros ar vidējo mēne?a apjomu 20 mljrd. euro. Iegādes tika atsāktas pēc 10 mēne?u perioda kop? 2018. gada beigām, kura laikā Eurosistēma tikai pilnībā atkārtoti ieguldīja AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzē?anas termi??, pamatsummas. Padome paredz, ka neto iegādes turpināsies tik ilgi, cik nepiecie?ams, lai stiprinātu galveno ECB procentu likmju stimulējo?o ietekmi, un beigsies īsi pirms ?o procentu likmju paaugstinā?anas. Padome paredz turpināt veikt atkārtotus ieguldījumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepiecie?ams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstāk?us un būtisku stimulējo?ās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Visu ?o programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saska?ā ar amortizētajām izmaksām, ?emot vērā vērtības samazinā?anos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība[29] (kas nav ietverta bilancē vai pe??as un zaudējumu aprē?inā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) ir ?āda.

Vērtspapīru dzē?ana noteica pirmās un otrās NOIP un VTP ietvaros turēto portfe?u amortizēto izmaksu samazinā?anos. VSAIP ietvaros turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu samazinā?anos noteica ar portfelī turētajiem vērtspapīriem saistīto prēmiju un diskontu amortizācijas neto ietekme, kas ar uzviju kompensēja 2019. gada divu pēdējo mēne?u laikā veiktās neto iegādes.

Padome regulāri novērtē ar visu ?o programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finan?u riskus.

Izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazinā?anās testi, kurus apstiprina Padome. ?ajos testos vērtības samazinā?anās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevi??i. Gadījumos, kad tika novēroti vērtības samazinā?anās rādītāji, tika veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazinā?anās nav ietekmējusi pamatā eso?o vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz ?ajā gadā veikto vērtības samazinā?anās testu rezultātiem, 2019. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfe?os turētajiem vērtspapīriem.

5. skaidrojums. Eurosistēmas iek?ējās prasības

5.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā

?o posteni veido ECB prasības pret euro zonas valstu NCB saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika"), un to apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 103 420 milj. euro (2018. gadā – 98 490 milj. euro). Atlīdzība par ?īm prasībām tiek aprē?ināta katru dienu saska?ā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansē?anas operāciju izsolēs izmantoto robe?likmi[30] (sk. 22.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no euro bankno?u sadales Eurosistēmā").

6. skaidrojums. Citi aktīvi

6.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzek?i

?ie aktīvi 2019. gada 31. decembrī aptvēra ?ādus poste?us.

ECB 2019. gada 1. janvārī par ēkām ar lieto?anas tiesībām atzina galvenokārt nomātas biroju ēkas un par iekārtām ar lieto?anas tiesībām atzina attiecīgo ēku iekārtas, kā arī biroju un pārējo aprīkojumu.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un ēku ar lieto?anas tiesībām vērtības samazinā?anās tests, un zaudējumi no vērtības samazinā?anās netika uzrādīti.

6.2. skaidrojums. Citi finan?u aktīvi

?o posteni galvenokārt veido ECB pa?u kapitāla ieguldījums, kas tiek turēts kā ECB kapitāla un rezervju un uzkrājuma finan?u riskiem atbilsto?ais postenis. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norē?inu bankas (SNB) akciju atbilsto?i to iegādes izmaksām (42 milj. euro).

?o posteni veido ?ādi komponenti.

?ā poste?a neto pieaugums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar no ECB pa?u kapitāla portfe?a gūto procentu ienākumu atkārtotu ieguldī?anu un ?ajā portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kāpumu.

6.3. skaidrojums. ārpusbilances instrumentu pārvērtē?anas starpība

?o posteni veido 2019. gada 31. decembrī nepabeigto mijmai?as un bir?ā netirgoto valūtas mai?as nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtē?anas pārmai?as (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi"). Pārvērtē?anas pārmai?as 619 milj. euro apjomā (2018. gadā – 578 milj. euro) radījusi ?ādu darījumu konvertē?ana to euro ekvivalentā atbilsto?i valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, ?os darījumus konvertējot atbilsto?i attiecīgās valūtas vidējai cenai ?ajā datumā (sk. "ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. noda?ā "Grāmatvedības politika").

6.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

?ā poste?a apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2572 milj. euro (2018. gadā – 2738 milj. euro). To galvenokārt veidoja uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t.sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums 2431 milj. euro apjomā (2018. gadā – 2589 milj. euro; sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", 4. skaidrojumu "Euro zonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 6.2. skaidrojumu "Pārējie finan?u aktīvi").

Turklāt postenis ietver arī a) uzkrātos ienākumus saistībā ar kopējiem Eurosistēmas projektiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi"), b) da?ādus avansa maksājumus un c) uzkrātos procentu ienākumus no pārējiem finan?u aktīviem un saistībām.

6.5. skaidrojums. Da?ādi

?ā poste?a apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2221 milj. euro (2018. gadā – 2039 milj. euro), un ?ajā postenī galvenokārt iek?autas uzkrātās summas saistībā ar ECB starpperioda pe??as sadali 1431 milj. euro apjomā (2018. gadā – 1191 milj. euro; sk. "Starpperioda pe??as sadale" 2.3. noda?ā "Grāmatvedības politika" un 11.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)").

Tajā iek?auti arī atlikumi 757 milj. euro apjomā (2018. gadā – 567 milj. euro) saistībā ar 2019. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmai?as un bir?ā netirgotajiem valūtas mai?as nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā, kas radu?ies sakarā ar ?ādu darījumu konvertē?anu to euro ekvivalentā atbilsto?i attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā ?ie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "ārpusbilances instrumenti" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").

2018. gada 31. decembrī ?ajā postenī bija iek?auta arī summa 244 milj. euro apjomā, kas atbilda no uzraudzītajām iestādēm iekasējamai gada uzraudzības maksai, jo ECB sagatavoja uzraudzītajām iestādēm gada maksas rē?inu 2018. gada decembrī ar maksājuma datumu 2019. gada janvārī. Rē?ins par ?ā gada uzraudzības maksām tika sagatavots 2019. gada oktobrī ar maksājuma datumu 2019. gada decembrī un tā rezultātā lielākā da?a maksu tika iekasētas tajā pa?ā finan?u gadā.

7. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

?is postenis ietver ECB da?u (8%) no kopējā apgrozībā eso?o euro bankno?u apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika"), un tā summa 2019. gada 31. decembrī bija 103 420 milj. euro (2018. gadā – 98 490 milj. euro).

8. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodro?inājumu VSAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pie?emt skaidro naudu bez nepiecie?amības to atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā ?īs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību.

?ādu ar euro zonas valstu kredītiestādēm veiktu VSAIP vērtspapīru aizdevuma darījumu atlikuma vērtība 2019. gada 31. decembrī bija 1325 milj. euro (2018. gadā – 1399 milj. euro). Naudas līdzek?i, kas tika sa?emti kā nodro?inājums, tika pārvesti uz TARGET2 kontiem. Tā kā naudas līdzek?i gada beigās nebija ieguldīti, ?ie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").[31]

9. skaidrojums. Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem

9.1. skaidrojums. Pārējās saistības

?ā poste?a apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 20 466 milj. euro (2018. gadā – 9152 milj. euro). To veido Eiropas Finan?u stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) veiktie noguldījumi. Saska?ā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestā?u, struktūru, biroju vai a?entūru, dalībvalstu centrālo valdību, re?ionālo, vietējo vai citu publisko iestā?u vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uz?ēmumu fiskālais a?ents.

?o posteni veido arī ECB pie?emtie līdzek?u noguldījumi vai maksājumi, kurus veiku?i EURO1 un RT1[32] dalībnieki vai kuri veikti to vārdā un kuri tiek izmantoti kā EURO1 garantijas fonds vai RT1 veikto maksājumu atbalstam.

10. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem

?ā poste?a apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 7245 milj. euro (2018. gadā – 10 361 milj. euro). Tā lielāko sastāvda?u veidoja summa 3350 milj. euro apjomā (2018. gadā – 3682 milj. euro), kas radusies saistībā ar pagaidu savstarpējo vieno?anos par valūtas darījumiem ar ?ujorkas Federālo rezervju banku. ?īs vieno?anās ietvaros Federālo rezervju sistēma mijmai?as darījumu veidā nodro?ina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermi?a finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB slēdz kompensējo?us mijmai?as darījumus ar euro zonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzek?us, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielino?as operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. ?o kompensējo?o mijmai?as darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iek?ējie atlikumi starp ECB un NCB (sk. 11.2. skaidrojumu "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)"). Turklāt mijmai?as darījumi, kas veikti ar Federālo rezervju sistēmu un euro zonas valstu NCB, veido bir?ā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi").

?ajā postenī iek?auta arī summa 3271 milj. euro apjomā (2018. gadā – 4619 milj. euro), ko veidoja ārpus euro zonas eso?o valstu centrālo banku ECB turētie līdzek?u atlikumi, kas radu?ies saistībā ar darījumiem, kurus apstrādā TARGET2 sistēmā, vai ir ?iem darījumiem atbilsto?ās summas. ?o līdzek?u atlikumu samazinā?anos 2019. gadā noteica ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentu maksājumi euro zonas valstu rezidentiem.

?ā poste?a atliku?o da?u veido summa, kas radusies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem, kuros kā nodro?inājums sa?emti naudas līdzek?i, kas pārvesti uz TARGET2 kontiem (625 milj. euro; 2018. gadā – 2059 milj. euro; sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm").

11. skaidrojums. Eurosistēmas iek?ējās saistības

11.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret euro zonas valstu NCB, kas radās, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai. Saska?ā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu ?o da?u nosaka proporcionāli attiecīgās NCB da?ai ECB parakstītajā kapitālā. Pēc reizi piecos gados veicamās NCB svēruma korekcijas ECB kapitāla atslēgā 2019. gada 1. janvārī euro zonas NCB procentuālā da?a ECB parakstītajā kapitālā samazinājās (sk. 15. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves"). Tā rezultātā ?īs saistības saruka par 448 milj. euro (līdz 40 344 milj. euro; sk. tabulu).

Atlīdzība par ?īm saistībām tiek aprē?ināta katru dienu saska?ā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansē?anas operāciju izsolēs izmantoto robe?likmi, kas kori?ēta, lai atspogu?otu to, ka no zelta sastāvda?as pe??a netiek gūta (sk. 22.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

11.2. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

2019. gadā ?o posteni veidoja euro zonas valstu NCB TARGET2 atlikumi attiecībā pret ECB un summas, kas maksājamas euro zonas NCB saistībā ar ECB ienākumu starpperioda sadali (sk. attiecīgi "Eurosistēmas iek?ējās prasības: prasības saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā" un "Starpperioda pe??as sadale" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").

TARGET2 neto saistību samazinājumu galvenokārt noteica a) ECB kā fiskālā a?enta pie?emto noguldījumu atlikuma pieaugums (sk. 9. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem"); b) monetārās politikas mēr?iem turēto vērtspapīru procentu ienākumi un c) VTP un pirmo divu "Nodro?ināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros iegādāto vērtspapīru dzē?ana, par ko norē?ini veikti TARGET2 kontos. ?o faktoru ietekmi da?ēji kompensēja a) AIP ietvaros veiktās vērtspapīru neto iegādes, par ko norē?ini arī tika veikti TARGET2 kontos; b) ECB 2018. gada pe??as sadales maksājums; c) naudas līdzek?u, kas sa?emti kā nodro?inājums VSAIP vērtspapīru aizdevumiem, samazinā?anās (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem") un d) euro zonas rezidentu veiktie maksājumi ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem TARGET2 (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem").

Atlīdzība par TARGET2 pozīcijām, iz?emot atlikumus, kas veidoju?ies no kompensējo?ajiem mijmai?as darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielino?ajām operācijām, tiek aprē?ināta katru dienu saska?ā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansē?anas operāciju izsolēs izmantoto robe?likmi.

12. skaidrojums. Pārējās saistības

12.1. skaidrojums. ārpusbilances instrumentu pārvērtē?anas starpība

?o posteni veido 2019. gada 31. decembrī nepabeigto mijmai?as un bir?ā netirgoto valūtas mai?as nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtē?anas pārmai?as (sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi"). Pārvērtē?anas pārmai?as 709 milj. euro apjomā (2018. gadā – 641 milj. euro) radījusi ?ādu darījumu konvertē?ana to euro ekvivalentā atbilsto?i valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, ?os darījumus konvertējot atbilsto?i attiecīgās valūtas vidējai cenai ?ajā datumā (sk. "ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. noda?ā "Grāmatvedības politika").

12.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

?is postenis 2019. gada 31. decembrī ietvēra ?ādus komponentus.

12.3. skaidrojums. Da?ādi

?ā poste?a apjoms 2019. gada 31. decembrī bija 2188 milj. euro (2018. gadā – 1178 milj. euro). Postenī bija ietverti atlikumi saistībā ar 2019. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmai?as un bir?ā netirgotajiem valūtas mai?as nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 662 milj. euro apjomā (2018. gadā – 580 milj. euro; sk. 19. skaidrojumu "Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi"). ?ie atlikumi radu?ies sakarā ar ?ādu darījumu konvertē?anu to euro ekvivalentā atbilsto?i attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā ?ie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "ārpusbilances instrumenti" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").

?ajā postenī ietvertas arī nomas saistības 232 milj. euro apjomā jaunās grāmatvedības politikas piemēro?anas rezultātā attiecībā uz nomu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri (sk. "Grāmatvedības politikas pārmai?as" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika").

Papildus ?is postenis ietver ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku un Valdes, kā arī ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locek?u pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermi?a pabalstiem. Tajā uzrādīti arī darba attiecību pārtrauk?anas pabalsti ECB darbiniekiem.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermi?a pabalsti un darba attiecību pārtrauk?anas pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Da?ādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, citiem ilgtermi?a un darbinieku darba attiecību pārtrauk?anas pabalstiem ir ?ādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

2019. gadā noteikto pabalstu pienākuma pret darbiniekiem pa?reizējā vērtība (2497 milj. euro; 2018. gadā – 1608 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 323 milj. euro apjomā (2018. gadā – 226 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermi?a pabalstiem un darbinieku darba attiecību pārtrauk?anas pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locek?iem un Uzraudzības valdes locek?iem pa?reizējā vērtība (39 milj. euro; 2018. gadā – 29 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vieno?anās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermi?a pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrē?inātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtē?anas konti". 2019. gadā pārrē?inā?anas zaudējumi, kas iek?auti ?ajā postenī, veidoja 749 milj. euro (2018. gadā – 129 milj. euro; sk. 14. skaidrojumu "Pārvērtē?anas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrē?inā?anas rezultātu pārmai?as
Noteikto pabalstu pienākuma pa?reizējās vērtības pārmai?as bija ?ādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.
1) Neto rādītājs ietver obligātās iemaksas un summas, kas iemaksātas plānos/izmaksātas no plāniem. Darbinieku veiktās obligātās iemaksas ir 7.4% no pamatalgas, savukārt ECB veiktās obligātās iemaksas – 20.7% no pamatalgas.

Kopējie pārrē?inā?anas zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma 2019. gadā 763 milj. euro apjomā galvenokārt radās sakarā ar diskonta likmes samazinā?anos no 2.3% 2018. gadā līdz 1.2% 2019. gadā. Pārējie pārrē?inā?anas zaudējumu avoti bija jaunu mirstības tabulu piemēro?ana un (mazāk) uz pieredzi balstītās korekcijas, kas atspogu?o iepriek?ējā gada pārskatā ietverto aktuāro pie?ēmumu un faktiskās pieredzes at??irības.

Samaksāto pabalstu apjoms 2019. gadā saruka līdz 24 milj. euro (2018. gadā – 46 milj. euro). To galvenokārt noteica mazāki vienreizēji darba attiecību pārtrauk?anas pabalsti darbiniekiem, kas tika ietverti pagaidu karjeras mai?as atbalsta (KMA) shēmā. ?ī shēma tika ieviesta 2017. gadā darbiniekiem ar ilgu darba stā?u, lai veicinātu to brīvprātīgu izvēli par labu karjerai ārpus ECB saska?ā ar konkrētiem nosacījumiem.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmai?as ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā 2019. gadā bija ?ādas.

Plāna aktīvu pārrē?inā?anas guvumi 2019. gadā atspogu?oja to, ka fondu da?u faktiskā atdeve bija būtiski lielāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi.

Pārrē?inā?anas rezultātu pārmai?as 2019. gadā bija ?ādas.

Pe??as un zaudējumu aprē?ins
Summas, kas 2019. gadā atzītas pe??as un zaudējumu aprē?inā, bija ?ādas.

Piezīme. Ailēs ar nosaukumu "Valdes" norādītas summas attiecībā uz Valdi un Uzraudzības valdi.

Kopējie ilgtermi?a un darbinieku darba attiecību pārtrauk?anas pabalstu pārrē?inā?anas zaudējumi, kas tie?i atzīti pe??as un zaudējumu aprē?inā, 2019. gadā bija 18 milj. euro. Lielākā da?a ?īs summas saistīta ar citiem ilgtermi?a pabalstiem un radās sakarā ar diskonta likmes samazinā?anos no 2.3% 2018. gadā līdz 1.2% 2019. gadā.

Kārtējās apkalpo?anas izmaksas 2019. gadā samazinājās līdz 92 milj. euro (2018. gadā – 98 milj. euro) galvenokārt saistībā ar diskonta likmes palielinā?anos no 2.1% 2017. gadā līdz 2.3% 2018. gadā.[33]

Galvenie pie?ēmumi
Gatavojot ?ajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantoju?i pie?ēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklā?anas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprē?inātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermi?a pabalstu saistības, izmantoti ?ādi galvenie pie?ēmumi.

1) ?ie pie?ēmumi izmantoti, aprē?inot ECB noteikto pabalstu pienākumu da?u, kuru finansē no aktīviem ar pamatā eso?ā kapitāla garantiju.
2) Papildus tiek ?emts vērā iespējamais atsevi??u darbinieku algu pieaugums līdz 1.8% gadā atkarībā no plāna dalībnieku vecuma.
3) Saska?ā ar ECB pensiju plāna noteikumiem pensijas tiks palielinātas katru gadu. Ja ECB darbinieku vispārējās algu korekcijas ir mazākas par cenu inflācijas līmeni, pensijas tiks palielinātas atbilsto?i vispārējām algu korekcijām. Ja vispārējās algu korekcijas pārsniedz cenu inflācijas līmeni, pensiju palielinājumu nosaka, pamatojoties uz ?īm korekcijām, ja vien ECB pensiju plānu finan?u stāvoklis ?auj veikt ?ādu palielinājumu.

Turklāt darbinieku veiktās brīvprātīgās iemaksas noteikto iemaksu pīlārā 2019. gadā bija 171 milj. euro (2018. gadā – 140 milj. euro). ?īs iemaksas ieguldītas plāna aktīvos un rada atbilsto?u pienākumu ar tādu pa?u vērtību.

13. skaidrojums. Uzkrājumi

?o posteni galvenokārt veido uzkrājums finan?u riskiem. 2019. gadā tā tvērums tika papla?ināts, ietverot visus finan?u riskus (t.i., tirgus risku, likviditātes risku un kredītrisku). Iepriek? tas aptvēra tikai valūtas kursa risku, procentu likmju risku un zelta cenas risku.

Uzkrājums finan?u riskiem tiks izmantots tādā apjomā, kādu Padome uzskatīs par nepiecie?amu, lai segtu nākotnes realizētos un nerealizētos zaudējumus. ?ā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepiecie?amību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pak?autību ?iem riskiem un ?emot vērā da?ādus faktorus. Kopā ar jebkuru vispārējo rezervju fondā turēto summu tas nedrīkst pārsniegt euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtību.

?emot vērā 1) euro zonas valstu NCB procentuālās da?as ECB parakstītajā kapitālā samazinā?anos sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstī?anas atslēgas korekciju 2019. gada 1. janvārī (sk. 15. skaidrojumu "Kapitāls un rezerves") un 2) novērtējuma par ECB pak?autību finan?u riskiem rezultātus, Padome nolēma 2019. gada 31. decembrī atskaitīt no ECB uzkrājuma finan?u riskiem 84 milj. euro, lai nodro?inātu tā atbilstību maksimālajam at?autajam līmenim. Tādējādi uzkrājums finan?u riskiem 2019. gada 31. decembrī bija 7536 milj. euro. ?ī summa atbilst euro zonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtībai ?ajā datumā.

14. skaidrojums. Pārvērtē?anas konti

?o posteni galvenokārt veido pārvērtē?anas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Ienākumu atzī?ana", "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri" un "ārpusbilances instrumenti" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrē?inātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermi?a pabalsti un darba attiecību pārtrauk?anas pabalsti" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika" un 12.3. skaidrojumu "Da?ādi").

Pārvērtē?anas kontu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica zelta cenas kāpums un euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu 2019. gadā.

Gada beigu pārvērtē?anā izmantotie valūtu kursi bija ?ādi.

15. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

15.1. skaidrojums. Kapitāls

Pārmai?as ECB kapitāla atslēgā
Saska?ā ar ECBS Statūtu 29. pantu NCB svērumus ECB kapitāla parakstī?anas atslēgā kori?ē reizi piecos gados[34] vienādā proporcijā atbilsto?i katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita un iek?zemes kopprodukta īpatsvaram ES.[35] Piekto reizi kop? ECB dibinā?anas ?ādas korekcijas tika veiktas 2019. gada 1. janvārī, un NCB kapitāla atslēgas da?as tika kori?ētas ?ādi.

ECB parakstītais kapitāls
ECB parakstītā kapitāla apjoms ir 10 825 milj. euro. Sakarā ar reizi piecos gados veicamo ECB kapitāla parakstī?anas atslēgas korekciju euro zonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālā da?a ECB parakstītajā kapitālā samazinājās par 0.7739 procentu punktiem, bet ārpus euro zonas eso?o valstu NCB (ar apmaksātu parakstīto kapitālu tikai 3.75% apmērā) procentuālā da?a palielinājās līdzvērtīgā apmērā. Tā rezultātā ECB apmaksātais kapitāls 2019. gada 1. janvārī samazinājās par 81 milj. euro (līdz 7659 milj. euro; sk. tabulu).


2.5. ārpusbilances instrumenti

16. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pa?u kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saska?ā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus.

Turklāt saska?ā ar Padomes lēmumiem ECB nodro?inājusi, ka pirmās, otrās un tre?ās NOIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kā arī VSAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi un tādu VTP ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumi, kurus at?auts iegādāties arī VSAIP ietvaros, ir pieejami aizdevumiem.[36]

Ja vien ?īs vērtspapīru aizdevumu operācijas nav veiktas pret naudas līdzek?u nodro?inājumu, kas gada beigās nav ieguldīts, tās uzrāda ārpusbilances kontos.[37] ?ādu vērtspapīru aizdevumu operāciju atlikums 2019. gada 31. decembrī bija 10 076 milj. euro (2018. gadā – 9646 milj. euro). No ?ā apjoma 5502 milj. euro (2018. gadā – 4440 milj. euro) bija saistīti ar monetārās politikas mēr?iem turētu vērtspapīru aizdevumiem.

17. skaidrojums. Bir?ā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto ārvalstu valūtu darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilsto?i gada beigu tirgus kursiem, 2019. gada 31. decembrī bija ?ādi.

?ie darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

18. skaidrojums. Procentu likmju mijmai?as darījumi

2019. gada 31. decembrī procentu likmju mijmai?as darījumu atlikuma nosacītā vērtība bija 703 milj. euro (2018. gadā – 519 milj. euro; atlikumi uzrādīti atbilsto?i gada beigu tirgus procentu likmēm). ?ie darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

19. skaidrojums. Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi

ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmai?as darījumi un bir?ā netirgotie valūtas mai?as nākotnes darījumi 2019. gadā noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Sakarā ar ?o darījumu atlikumu 2019. gada 31. decembrī atbilsto?i gada beigu tirgus kursiem uzrādītas ?ādas prasības un saistības.

Likviditāti palielino?ās operācijas
Sakarā ar likviditātes nodro?inā?anu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radu?ies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norē?inu diena ir 2019. gadā (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem").

20. skaidrojums. Aiz?ēmumu un aizdevumu operāciju administrē?ana

2019. gadā ECB joprojām bija atbildīga par ES aiz?ēmuma un aizdevuma operāciju administrē?anu vidēja termi?a finansiālās palīdzības iespējas un Eiropas Finan?u stabilizācijas mehānisma ietvaros, par aizdevumu iespējas līgumu Grie?ijai un par maksājumu administrē?anu saistībā ar diviem EFSI aizdevumiem. 2019. gadā ECB apstrādāja maksājumus saistībā ar ?īm operācijām, kā arī maksājumus saistībā ar dalību ESM autorizētā kapitāla parakstī?anā.

21. skaidrojums. Iespējamās saistības sakarā ar nepabeigtiem tiesas procesiem

Vairāki Kipras kredītiestā?u noguldītāji, akcionāri un obligāciju turētāji uzsāku?i vairākus tiesas procesus pret ECB un citām ES iestādēm. Prasības iesniedzēji apgalvo, ka cietu?i finansiālus zaudējumus tiesību aktu dē?, kuri, vi?uprāt, izraisīju?i ?o kredītiestā?u pārstrukturē?anu saistībā ar finansiālās palīdzības programmu Kiprai. ES Vispārējā tiesa 2018. gadā divas no ?īm lietām noraidīja pēc būtības, un pret ?iem spriedumiem iesniegtā apelācija ES Tiesā vēl nav izskatīta. Raugoties iepriek?ējo lēmumu kontekstā, ES Vispārējā tiesa 2014. gadā noraidīja 12 līdzīgu lietu kā pilnībā nepie?emamas, un pēc apelāciju iesnieg?anas ES Tiesa 2016. gadā vai nu atzina lietas par nepie?emamām, vai lēma par labu ECB. ECB dalība ?ajā procesā, kura rezultātā tika noslēgta finansiālās palīdzības programma, bija saistīta tikai ar tehniskas konsultācijas snieg?anu saska?ā ar ESM Līgumu un sadarbībā ar Eiropas Komisiju, kā arī ar nesaisto?a atzinuma snieg?anu par Kipras sagatavoto noregulējuma likumprojektu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ECB ?o tiesas procesu dē? necietīs zaudējumus.


2.6. Pe??as un zaudējumu aprē?ina skaidrojumi

22. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi

22.1. skaidrojums. ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi

?o posteni veido ?ādi procentu ienākumi (neietverot procentu izdevumus), kas saistīti ar ECB tīrajiem ārējo rezervju aktīviem.

Tīrie procentu ienākumi 2019. gadā kopumā palielinājās galvenokārt sakarā ar ASV dolāru portfe?a radīto procentu ienākumu pieaugumu. ?o pieaugumu veicināja arī ASV dolāra kursa kāpums attiecībā pret euro.

22.2. skaidrojums. Procentu ienākumi, kas gūti no euro bankno?u sadales Eurosistēmā

?is postenis ietver procentu ienākumus saistībā ar ECB da?u (8%) no kopējā euro bankno?u emisijas apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika" un 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro bankno?u sadali Eurosistēmā"). 2019. gadā ?ie procentu ienākumi bija vienādi ar nulli sakarā ar to, ka galveno refinansē?anas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

?ajā postenī uzrādīta atlīdzība, ko izmaksā euro zonas valstu NCB par to prasībām saistībā ar ārējo rezervju aktīviem, kas nodoti ECB (sk. 11.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). 2019. gadā ?ī atlīdzība bija vienāda ar nulli, atspogu?ojot to, ka galveno refinansē?anas operāciju procentu likme visu gadu bija 0%.

22.4. skaidrojums. Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi

Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi 2019. gadā bija ?ādi.

1) ECB VTP ietvaros iegādāto Grie?ijas valdības obligāciju turējumu tīrie procentu ienākumi bija 94 milj. euro (2018. gadā – 127 milj. euro).

23. skaidrojums. Realizētie finan?u operāciju guvumi/zaudējumi

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no finan?u operācijām 2019. gadā bija ?ādi.

Neto realizētie guvumi/zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem, bir?ā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem un procentu likmju mijmai?as darījumiem. Neto realizētie guvumi no cenām 2019. gadā galvenokārt skaidrojami ar realizētajiem guvumiem no cenām, kas radu?ies ASV dolāru portfelī sakarā ar zemākām vērtspapīru ASV dolāros ienesīguma likmēm salīdzinājumā ar 2018. gadu.

24. skaidrojums. Finan?u aktīvu un pozīciju norakstī?ana

2019. gadā tika norakstīta ?ādu finan?u aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku pa?u kapitāla un ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtība kritās, vienlaikus 2019. gada nogalē pieaugot atbilsto?ajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

25. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

2019. gadā ?ajā kategorijā ienākumus veidoja galvenokārt uzraudzības maksas un administratīvie sodi, kas uzlikti uzraudzītajām iestādēm par prudenciālās prasības ietvero?ā ES banku regulējuma (t.sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievēro?anu. Izdevumus galvenokārt veidoja glabā?anas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veik?anu saistītos izdevumus. ECB 2019. gada aprīlī pazi?oja, ka 2019. gada uzraudzības maksas apjoms būs 576 milj. euro. ?ī summa balstījās uz aplēsēm par 2019. gada izdevumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumiem 559 milj. euro apjomā, kas kori?ēti, ?emot vērā 1) no 2018. gada maksu perioda pārnesto deficītu 15 milj. euro apjomā un 2) summām, kas atmaksātas atsevi??ām bankām par iepriek?ējiem maksas periodiem[38] (2 milj. euro).

Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veik?anu, ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi 2019. gadā bija 537 milj. euro. Pārpalikums 22 milj. euro apjomā, ko veido aplēsto izdevumu (559 milj. euro) un faktisko izdevumu (537 milj. euro) starpība 2019. gadā, uzrādīts postenī "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi" (sk. 12.2. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi"). Tas tiks atskaitīts no 2020. gadā iekasējamo uzraudzības maksu kopējās summas, kura pēc tam, kad saska?ā ar pārskatīto uzraudzības maksu regulējumu[39] tiks ieviesti uzraudzības maksu ex post rē?ini, tiks iekasēta 2021. gadā.

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietvero?ā ES banku regulējuma (t.sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievēro?anu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ?emti vērā, aprē?inot gada uzraudzības maksas. Tos uzrāda kā ienākumus ECB pe??as un zaudējumu aprē?inā un sadala euro zonas valstu NCB saska?ā ar ECB pe??as sadales kārtību. ECB 2019. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 7 milj. euro.

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi 2019. gadā bija ?ādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestā?u tie?as uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestā?u uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veik?anas rezultātā. Tie ietver arī izmaksas, kas saistītas ar ECB uzraudzības pienākumu pildī?anai nepiecie?amajām atbalsta funkcijām, t.sk. telpām, cilvēkresursu vadībai, administratīvajiem pakalpojumiem, bud?eta plāno?anas un kontroles, grāmatvedības, juridiskajiem, komunikācijas un tulko?anas pakalpojumiem, iek?ējam auditam un statistikas un informācijas tehnolo?iju pakalpojumiem.

Kopējie faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2019. gadā bija ?ādi.

Banku uzraudzības jomā strādājo?o ECB darbinieku vidējā skaita pieaugums noteica atbilsto?u algu un pabalstu apjoma palielinā?anos. Lielāks darbinieku skaits radīja arī ar telpām saistīto izmaksu kāpumu, savukārt citu darbības izdevumu sarukums galvenokārt skaidrojams ar mazākiem izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, īpa?i iek?ējo mode?u mēr?pārbaudi (TRIM), kas noslēgsies 2020. gadā.

26. skaidrojums. Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi

?ajā postenī iek?autas dividendes, kas sa?emtas par ECB piedero?ajām SNB akcijām (sk. 6.2. skaidrojumu "Pārējie finan?u aktīvi").

27. skaidrojums. Citi aktīvi

Da?ādos pārējos ienākumus 2019. gadā radīja galvenokārt euro zonas valstu NCB iemaksas, piedaloties ECB izdevumos saistībā ar kopējiem Eurosistēmas projektiem.

28. skaidrojums. Personāla izmaksas

2019. gadā personāla izmaksas bija ?ādas.

1) Algas un pabalsti pamatā veidoti atbilsto?i Eiropas Savienības atalgojuma shēmai un ir ar to salīdzināmi.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)[40] izteiksmē bija 3770 (2018. gadā – 3546), t.sk. 349 darbinieki bija vado?os amatos (2018. gadā – 337).

Personāla izmaksu pieaugums 2019. gadā galvenokārt saistīts ar lielāku ECB darbinieku vidējo skaitu un lielākiem izdevumiem saistībā ar citiem ilgtermi?a pabalstiem, ko galvenokārt noteica zemākas diskonta likmes izmanto?ana aktuāra novērtējumā 2019. gada beigās (sk. 12.3. skaidrojumu "Da?ādi").

Valdes un Uzraudzības valdes locek?u atalgojums
Valdes locek?i un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locek?i sa?em pamatalgu un papildu pabalstus mājok?a īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājok?a īres pabalsta vietā tiek nodro?ināta rezidence. Saska?ā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locek?iem var būt tiesības sa?emt mājok?a, bērna kop?anas un izglītības pabalstu (atbilsto?i personiskajiem apstāk?iem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdro?inā?anas, ilgtermi?a aprūpes un negadījumu apdro?inā?anas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodok?iem un neiek?auj pensiju aprē?inā.

Valdes locek?iem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locek?iem (t.i., neietverot valstu uzraudzības iestā?u pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2019. gadā bija ?ādas.[41]

1) ?ajā kopsummā nav ietverta Uzraudzības valdes priek?sēdētāja vietnieka (Sabīnes Lauten?lēgeres līdz 2019. gada februārim un īva Mer?a kop? 2019. gada oktobra) alga, kas uzrādīta kopā ar pārējo Valdes locek?u atalgojumu.

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locek?iem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdro?inā?anas, ilgtermi?a aprūpes un negadījumu apdro?inā?anas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locek?iem, bija 1 182 767 euro (2018. gadā – 835 371 euro). Biju?ajiem Valdes un Uzraudzības valdes locek?iem noteiktu laiku pēc vi?u amata pilnvaru termi?a beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2019. gadā ?ie maksājumi, ar tiem saistītie ?imenes pabalsti un ECB iemaksas biju?o Valdes un Uzraudzības valdes locek?u veselības apdro?inā?anas, ilgtermi?a aprūpes un negadījumu apdro?inā?anas shēmās bija 864 287 euro (2018. gadā – 169 346 euro). Kopējo pabalstu un pārejas laika maksājumu pieaugumu galvenokārt noteica tas, ka 2019. gadā amatā stājās vai no ECB aizgāja lielāks skaits Valdes un Uzraudzības valdes locek?u nekā iepriek?ējā gadā.

Pensiju maksājumi, t.sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par biju?ajiem Valdes un Uzraudzības valdes locek?iem vai vi?u apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdro?inā?anas, ilgtermi?a aprūpes un negadījumu apdro?inā?anas shēmās bija 1 848 157 euro (2018. gadā – 3 047 064 euro).[42] 2019. gadā ?ī summa ietvēra pārvedumu uz citu pensiju shēmu, biju?ajam Valdes loceklim pensionējoties. 2018. gadā tā ietvēra biju?ajam Valdes loceklim izmaksātu vienreizēju pensionē?anās maksājumu nākotnes pensiju maksājumu vietā.

29. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

?is postenis 476 milj. euro apjomā (2018. gadā – 525 milj. euro) ietver visus pārējos kārtējos izdevumus saistībā ar konsultāciju un informācijas tehnolo?iju pakalpojumiem, telpu uzturē?anu, precēm un aprīkojumu, kas nav kapitālieguldījumi, un pārējiem pakalpojumiem un piegādēm, kā arī izdevumus, kas saistīti ar personālu, t.sk. darbinieku mācību, pie?em?anas, pārcel?anas un izmitinā?anas izdevumus.

Sarukums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar mazākiem izdevumiem par telpu īri, a?entūru darbiniekiem un ārējo konsultantu pakalpojumiem. Mazāki izdevumi par telpu īri skaidrojami ar lieto?anas tiesību aktīvu atzī?anu bilancē (sk. "Grāmatvedības politikas pārmai?as" 2.3. sada?ā "Grāmatvedības politika" un 6.1. skaidrojumu "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzek?i") un ar tiem saistīto izmaksu uzrādī?anu kā nolietojumu.

30. skaidrojums. Bankno?u ra?o?anas pakalpojumi

?ie izdevumi veidoju?ies galvenokārt sakarā ar euro bankno?u pārrobe?u pārvadājumiem starp bankno?u spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu bankno?u piegādi un starp NCB saistībā ar bankno?u trūkuma novēr?anu, izmantojot bankno?u pārpalikumu. ?īs izmaksas centralizēti sedz ECB.


2.7. Notikumi pēc bilances datuma

31. skaidrojums. ECB kapitāla atslēgas korekcija pēc Apvienotās Karalistes izstā?anās no ES

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstā?anos no ES un no tās izrieto?o Bank of England izstā?anos no ECBS pārējām NCB pie??irtie svērumi ECB kapitāla parakstī?anas atslēgā tika kori?ēti ?ādi (spēkā ar 2020. gada 1. februāri).

Ietekme uz ECB kapitālu
Pēc Bank of England izstā?anās no ECBS ECB parakstītais kapitāls nemainījās (10 825 milj. euro). Bank of England da?a ECB parakstītajā kapitālā (14.3%) tika pārdalīta starp euro zonas valstu un pārējo ārpus euro zonas eso?o valstu NCB.

ECB apmaksātais kapitāls nemainīsies (2020. gadā – 7659 milj. euro), jo pārējās NCB sedza agrāko Bank of England apmaksātā kapitāla da?u 58 milj. euro apjomā. Nākamo divu gadu laikā euro zonas NCB, veicot divus gada maksājumus, apmaksās savas parakstītās ECB kapitāla da?as, kas palielinājās, Bank of England izstājoties no ECBS. Tādējādi ECB apmaksātais kapitāls palielināsies no 7659 milj. euro 2020. gadā līdz 8270 milj. euro 2021. gadā un līdz 8880 milj. euro 2022. gadā.

Ietekme uz NCB prasībām, kas ekvivalentas ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem
Saska?ā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu NCB devumu ārējo rezervju aktīvu pārskaitījumā uz ECB nosaka proporcionāli attiecīgās NCB da?ai ECB parakstītajā kapitālā. ?emot vērā a) euro zonas valstu NCB (kas nodevu?as ārējo rezervju aktīvus ECB) procentuālo da?u palielinā?anos ECB parakstītajā kapitālā sakarā ar Bank of England izstā?anos no ECBS un b) Padomes lēmumu samazināt euro zonas NCB iemaksu da?u, lai euro zonas NCB nodoto ārējo rezervju aktīvu kopējais apjoms saglabātos tādā pa?ā līmenī kā pirms Bank of England izstā?anās no ECBS, NCB kopējās prasības, kas ekvivalentas ?iem nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, faktiski nemainījās.


3. Neatkarīga revidenta zi?ojums

?o ECB ārējā revidenta zi?ojuma neoficiālo tulkojumu nodro?inājusi ECB. Neatbilstības gadījumā noteico?ais ir Baker Tilly parakstītais teksts ang?u valodā.


4. Pe??as vai zaudējumu sadales skaidrojums

?is skaidrojums nav ECB 2019. gada finan?u pārskatu sastāvda?a.

Saska?ā ar ECBS Statūtu 33. pantu ECB tīro pe??u pārskaita ?ādi:

  1. Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20% no tīrās pe??as, pārskaita vispārējo rezervju fondā, kura limits atbilst 100% kapitāla; un
  2. atliku?o tīro pe??u sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām da?ām.[43]

Ja ECB radu?ies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepiecie?ams, saska?ā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finan?u gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tas sadalīts starp NCB saska?ā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.[44]

ECB 2019. gada tīrā pe??a bija 2366 milj. euro. Saska?ā ar Padomes lēmumu 2020. gada 31. janvārī tika veikta starpperioda pe??as sadale euro zonas NCB 1431 milj. euro apjomā. Turklāt Padome nolēma atliku?o pe??u (935 milj. euro) sadalīt euro zonas NCB.

? Eiropas Centrālā banka, 2020

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.auexnv.com.cn

Visas tiesības rezervētas. At?auta pārpublicē?ana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai ang?u valodā).

HTML ISBN 978-92-899-4102-0, ISSN 2443-4876, doi:10.2866/43883, QB-BS-20-001-LV-Q


[1]Skait?u noapa?o?anas rezultātā ?ajā dokumentā norādītās summas var at??irties no kopsummām un procentos izteiktie lielumi var precīzi neatspogu?ot absolūtos skait?us.
[2]Finan?u pārskati ietver bilanci, pe??as un zaudējumu aprē?inu un attiecīgos skaidrojumus, kā arī vadības zi?ojumu, revidenta zi?ojumu un pe??as un zaudējumu sadales skaidrojumu.
[3]Protokols par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.
[4]AIP veido tre?ā "Nodro?ināto obligāciju iegādes programma" (NOIP3), "Ar aktīviem nodro?ināto vērtspapīru iegādes programma" (ABSIP) "Valsts sektora aktīvu iegādes programma" (VSAIP) un "Uz?ēmumu sektora aktīvu iegādes programma" (USAIP). ECB neveic vērtspapīru iegādes USAIP ietvaros. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB interneta vietnē.
[5]2019. gadā Eurosistēmā apgrozībā eso?o euro bankno?u kopējais apjoms pieauga par 5% (līdz 1293 mljrd. euro). ECB da?a no apgrozībā eso?o euro bankno?u kopējās vērtības ir 8%. ?ī da?a uzrādīta poste?os "Banknotes apgrozībā" un "Eurosistēmas iek?ējās prasības".
[6]Sk. 2019. gada 12. septembra pazi?ojumu presei par Padomes lēmumiem.
[7]Amortizācija rodas sakarā ar grāmatvedības principu, saska?ā ar kuru vērtspapīri laika gaitā, tuvojoties to dzē?anas datumam, jāpārvērtē, samazinot vai palielinot to vērtību, atkarībā no tā, vai tie iegādāti par cenu, kas ir zemāka vai augstāka par nominālvērtību. AIP turējumi pamatā iegādāti ar prēmiju, un tādējādi, pārējiem apstāk?iem nemainoties, turējumu uzskaites vērtība laika gaitā samazinās.
[8]?ajos turējumos ietilpst aktīvi, kas ietverti bilances poste?os "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi" un "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem".
[9]ECB izdevumi saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi tiek atgūti, iekasējot no uzraudzītajām iestādēm gada maksu.
[10]Bilances postenis "Pārvērtē?anas konti" ietver arī pārrē?inātos atlikumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem.
[11]ECB ienākumus no apgrozībā eso?ajām euro banknotēm veido ECB uzkrātie procentu ienākumi kā atlīdzība par Eurosistēmas iek?ējām prasībām pret NCB saistībā ar tās da?u (8%) no kopējā apgrozībā eso?o euro bankno?u apjoma.
[12]Uzraudzības maksas iek?autas postenī "Pārējie ienākumi un izdevumi" (sk. 11. att.).
[13]Paredzamā deficīta rādītāju definē kā ar varbūtību svērtos vidējos zaudējumus, kuri rastos (1–p)% visnelabvēlīgāko scenāriju, kur p apzīmē ticamības līmeni.
[14]Sīkāku informāciju par risku modelē?anas metodēm sk. The financial risk management of the Eurosystem's monetary policy operations ("Eurosistēmas monetārās politikas operāciju finan?u riska pārvaldība"), ECB, 2015. gada jūlijs.
[15]Darbības risku definē kā negatīvas finan?u, darbības vai reputācijas ietekmes risku, ko rada cilvēki, iek?ējās pārvaldības un darbības procesu nepietiekama īsteno?ana vai to trūkums, tādu sistēmu problēmas, uz kurām balstās procesi, vai ārējie notikumi (piemēram, dabas katastrofas vai ārējie uzbrukumi).
[16]Sīkāka informācija par ECB pārvaldības struktūru pieejama ECB interneta vietnē.
[17]ECB grāmatvedības politika detalizēti izklāstīta ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.; ar grozījumiem). Lai nodro?inātu saska?otu grāmatvedību un finan?u pārskatu snieg?anu par Eurosistēmas operācijām, Lēmums balstīts uz ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finan?u pārskatu snieg?anas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016, 37. lpp.; ar grozījumiem). ?ī politika, kura pēc vajadzības regulāri tiek pārskatīta un kori?ēta, atbilst ECBS Statūtu 26.4. panta noteikumiem. Tie paredz saska?otu pieeju noteikumiem, kas regulē Eurosistēmas operāciju uzskaiti un finan?u pārskatu snieg?anu.
[18]Administratīvajiem uzkrājumiem noteikts minimālais slieksnis 100 000 euro.
[19]2019. gada 31. decembrī TARGET2 piedalījās ?ādas ārpus euro zonas eso?o valstu NCB: Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka), Danmarks Nationalbank, Hrvatska narodna banka, Narodowy Bank Polski un Banca Na?ional? a Romaniei.
[20]Līdzek?us, kas uzkrāti brīvprātīgo iemaksu veidā, darbinieki pensionē?anās brīdī var izmantot papildu pensijas iegādei. ?ī pensija no attiecīgā brī?a tiek iek?auta noteikto pabalstu saistībās.
[22]Bankno?u pārdales atslēga ir procentuālās da?as, ko iegūst, ?emot vērā ECB da?u kopējā euro bankno?u emisijā un piemērojot kapitāla parakstī?anas atslēgu NCB da?ai ?ajā kopumā.
[25]Tas atbilst 504.8 tonnām.
[26]?ajos turējumos ietilpst aktīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā mīnus pasīvi attiecīgajā ārvalstu valūtā, uz kuriem attiecas ārvalstu valūtas pārvērtē?ana. Tie ietverti poste?os "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem", "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi", "ārpusbilances instrumentu pārvērtē?anas starpība" (pasīvu pusē) un "Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi", ?emot vērā bir?ā netirgotos valūtas mai?as nākotnes darījumus un valūtas mijmai?as darījumus, kas ietverti ārpusbilances poste?os. Tie guvumi no ārvalstu valūtā denominēto finan?u instrumentu cenas, kuri radu?ies pārvērtē?anas rezultātā, nav ietverti.
[27]ECB neiegādājas vērtspapīrus "Uz?ēmumu sektora aktīvu iegādes programmas" (USAIP) ietvaros.
[28]AIP ietver tre?o "Nodro?ināto obligāciju iegādes programmu" (USAIP3), ABSIP, VSAIP un USAIP. Sīkāka informācija par AIP atrodama ECB interneta vietnē.
[29]Tirgus vērtības rādītāji ir indikatīvi, un to pamatā ir tirgū kotētās cenas. Ja tirgū kotētās cenas nav pieejamas, tirgus cenas noteiktas, izmantojot iek?ējos Eurosistēmas mode?us.
[30]Kop? 2016. gada 16. marta Eurosistēmas galveno refinansē?anas operāciju izsolēs izmantotā procentu likme bijusi 0.00%.
[31]Vērtspapīru aizdevumu darījumus, kuru rezultātā gada beigās neveidojas neieguldīts naudas līdzek?u nodro?inājums, uzrāda ārpusbilances kontos (sk.16. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").
[32]EURO1 un RT1 ir maksājumu sistēmas, kuru darbību nodro?ina ABE Clearing S.A.S ? capital variable (EBA Clearing).
[33]Kārtējās apkalpo?anas izmaksas aprē?ina, izmantojot iepriek?ējā gada diskonta likmi.
[34]?os svērumus kori?ē arī tad, ja mainās to NCB skaits, kuras veic ieguldījumus ECB kapitālā. Tās ir ES dalībvalstu NCB.
[36]ECB neiegādājas vērtspapīrus USAIP ietvaros, tāpēc tai nav attiecīgu turējumu, kas pieejami aizdevumiem.
[37]Ja gada beigās ir neieguldīts naudas līdzek?u nodro?inājums, attiecīgās aizdevumu operācijas uzrāda bilances kontos (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus euro zonas eso?o valstu rezidentiem").
[39]Ar 2020. gada maksas periodu ECB uzraudzības maksas tiks aprē?inātas pēc uzraudzības maksas perioda beigām saska?ā ar ECB 2019. gada 5. decembra Regulu (ES) 2019/2155, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2019/37; OV L 327, 17.12.2019., 70. lpp.).
[40]Pilna laika ekvivalents (PLE) ir vienība, kas vienāda ar viena darbinieka pilnas slodzes darbu viena gada laikā. ?ajā skaitā ietverti darbinieki ar pastāvīgiem, noteikta termi?a vai īstermi?a darba līgumiem un ECB Absolventu programmas dalībnieki proporcionāli to nostrādāto stundu skaitam. Ietverti arī darbinieki, kas atrodas dzemdību un bērna kop?anas atva?inājumā vai ilgsto?ā prombūtnē, savukārt bezalgas atva?inājumā eso?ie darbinieki nav ietverti.
[41]Summas norādītas bruto izteiksmē, t.i., pirms jebkādu ES nodok?u samaksas.
[42]Pe??as un zaudējumu aprē?inā iek?auto neto summu saistībā ar pa?reizējo Valdes locek?u un ECB pa?laik nodarbināto Uzraudzības valdes locek?u pensiju shēmu sk. 12.3. skaidrojumā "Da?ādi".
[43]ārpus euro zonas eso?o valstu NCB nav tiesīgas sa?emt da?u no ECB sadalāmās pe??as, un tās arī neuz?emas saistības segt jebkādus ECB zaudējumus.
[44]Saska?ā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu NCB monetāro ienākumu summa jāsadala NCB proporcionāli to apmaksātajām da?ām ECB kapitālā.
北京pk赛车10官网 江苏十一选五开奖结 财富之都 福彩欢乐生肖走势图 陕西快乐10分 福利彩票p62走势图 浙江11选5 君鹏佳华配资 湖南快乐10分 实盘配资 博牛宝沪深策略 金惠配资 鑫配网配资 福彩排列七今晚开奖结果 今日云南11选5走 捷报网足球即时指数 黑龙江6+1